Vai ir vērts taupīt enerģiju, ja “viss ir kārtībā”? Ir milzīgas naftas un gāzes rezerves, lielas hidroelektrostacijas un daudzi kodolreaktori. Vai tiešām ar to nepietiek? Pietiek, bet vēl ir jātaupa, jo...
Starptautiskā enerģijas taupīšanas diena tika iedibināta salīdzinoši nesen, 2008. gada 11. novembrī. Svētku iniciators bija vides tīkls “Skolu projekts par resursu un enerģijas izmantošanu”.
Šķiet, ka bērni ir izdomājuši sev svētkus, ļaujiet viņiem izklaidēties, pieaugušajiem tas nerūp. Patiesībā svētkus nav izdomājuši bērni, bet gan pieaugušie un atbildīgi cilvēki, kuriem rūp cilvēces un planētas liktenis.
Diemžēl ne visi no mums saskata nepieciešamību taupīt enerģiju, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka Enerģijas taupīšanas dienas iniciators bija skolas projekts. Ja bērni sapratīs, kāpēc taupīt enerģiju, tad turpmāk viņiem nebūs jāpārliecina pieaugušie par to, cik svarīgi ir rūpēties par resursiem.
Un tomēr - kāpēc? Ko mums dod enerģijas taupīšana?
1. Nauda
Ar naudu viss ir vienkārši. Mēs tērējam mazāk enerģijas – mēs par to maksājam mazāk. Varbūt kāds nicinoši pasmīninās: "Šeit, skaitot niecīgas summas!" Taču tā ir tikai viena no enerģijas taupīšanas priekšrocībām.
2. Komforts
Ievērojama daļa enerģijas izdevumu tiek tērēta komfortablas temperatūras uzturēšanai mājās un birojā. Ziemā - apkurei, vasarā - gaisa kondicionēšanai.
Pareizi konfigurēta klimata sistēma ne tikai efektīvi izmanto enerģiju, bet arī uztur komfortablus “laika apstākļus mājā”. Ziemā neviens nesalst, vasarā neviens neslimo no sastrēgumiem.
3. Daba
“Zaļo” atjaunojamo avotu īpatsvars globālajā enerģijas ražošanā nepārtraukti pieaug. Taču “tīrās” enerģijas apjomi drīz vien nebūs vienādi ar tiem, ko iegūstam, sadedzinot gāzi, ogles un naftas produktus.
Dedzinot ogļūdeņražus, mēs izdalām atmosfērā milzīgu daudzumu visam dzīvajam kaitīgu vielu, no kā cieš ne tikai mēs, bet arī mūsu dzīvnieki, upes, meži un ezeri.
Jo mazāk enerģijas mēs izmantojam, jo mazāk netīrumu nokļūst dabā, jo labāka ir mūsu veselība, sulīgāki mūsu meži un tīrāki ūdeņi. Jo biežāk mūsu bērni varēs redzēt zaķi, stārķi vai stirnu nevis caur zoodārza restēm, bet gan uz meža taciņas, aiz vilciena vai mašīnas loga.
4. Klimats
Nepaiet neviena diena, kad mediji neziņo par jaunu viesuļvētru, katastrofālu karstuma vilni, plūdiem vai sausumu. Zinātnieki pie tā vaino globālo sasilšanu un saista to ar siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas pieaugumu planētas atmosfērā.
Viens no spēcīgākajiem atmosfēras piesārņotājiem ar oglekļa dioksīdu ir enerģija. Samazinot enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas, mēs varam apturēt negatīvos klimata procesus.
Lai skeptiķi iebilst, ka nekas īsti nav pierādīts, iespējams, ka siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas palielināšanās ir nevis cēlonis, bet gan sasilšanas sekas. Vai tas ir iemesls atteikties no kaut kā, kas var kaitēt mūsu planētai? Vai ir pārāk bīstami gaidīt uzticamu apstiprinājumu? Kurš viņus gaidīs un kam tie būs vajadzīgi, ja tiks pārvarēts neatgriešanās punkts? Noteikti ne mēs un ne mēs.
5. Ekonomika un tehnoloģija
Jo zemākas enerģijas izmaksas ražošanai, jo zemāka tās cena, jo augstāka ir mūsu preču konkurētspēja, jo efektīvāka ir ekonomika.
Efektīvs enerģijas patēriņš stimulē zinātnisko domu un moderno tehnoloģiju attīstību. Vai kāds atceras, kad amerikāņu automašīnas pārtrauca sūknēt benzīnu uz lielceļiem? Pēc pirmās enerģētikas krīzes 1973. gadā.
Jaunākās tehnoloģijas nodrošina tehnoloģisko vadību, padara produktus vēl konkurētspējīgākus, kā arī palielina valsts ekonomisko un militāro drošību.
6. Bērni
Mēs visi strādājam, izklaidējamies, strīdamies par politiku un steidzamies pa karjeras kāpnēm. Bet mēs dzīvojam savu bērnu dēļ, vai ne?
Jo mazāk mēs izlietosim planētas resursus, jo vairāk paliks mūsu bērniem un mazbērniem. Vai nav vērts taupīt enerģiju tikai tāpēc?